Ángel Hernández
Pēc hurikāna Milton iznīcības Floridā, plašā mākslīgā intelekta radīto attēlu un video izplatība ir radījusi nopietnas bažas. Sociālo mediju platformās ir novērojama milzīga maldinoša satura plūsma, kas ne tikai novērš uzmanību no reālās krīzes, bet arī paver iespējas potenciālajiem krāpniekiem.
Daži mākslīgā intelekta radīti video, piemēram, kadri, kuros attēloti applūduši izklaides parki, ir apmuļķojuši daudzus lietotājus, liekot viņiem ticēt, ka tie ir patiesi. Šie izdomātie attēli var viegli kļūt par vīrusu, apgrūtinot sabiedrības spēju nošķirt patiesību no mīta. Mākslīgā intelekta satura radīšanas nianses atstājas daudzas nesaprotamas par tās potenciālu maldinošu informāciju izplatīšanai.
Eksperti izceļ risku, ka šāds saturs var tikt izmantots kā ierocis, lai radītu nevajadzīgu paniku. Zems procents no kopējās iedzīvotāju skaita saprot mākslīgā intelekta iespējas, padarot tos uzņēmīgus pret manipulāciju caur satraucošām virsrakstiem. Šī neskaidrība var veicināt neuzticību un sazvērestību teorijas par reāliem notikumiem, kā redzams, kad daži lietotāji noraidīja apstiprinātus kadri no NASA astronauts kā krāpšanu.
Tajā pašā laikā, krāpniecības iespējamība palielinās katastrofu scenārijos. Krāpnieki bieži izmanto šādas situācijas, lai radītu krāpnieciskas ziedošanas kampaņas, balstītas uz pārliecinošām, taču viltotām bildēm. Ir nepieciešams, lai indivīdi paliktu modri, atpazīstot izplatītas krāpniecības taktikas—piemēram, spiedienu maksāt neparastos veidos—un paļautos uz precīziem informācijas avotiem.
Tā kā tehnoloģijas attīstās, mūsu kritiskā domāšana un skepsi attiecībā uz saturu tiešsaistē, īpaši krīzes laikā, arī jāattīsta.
Mākslīgā intelekta radītās maldinošās informācijas pieaugums pēc hurikāna Milton
Pēc hurikāna Milton postošās gājiena caur Floridu, mākslīgā intelekta radītas maldinošas informācijas fenomens ir pieaudzis līdz satraucošiem līmenim. Šī krīze ne tikai izgaismoja digitālo mediju ievainojamību, bet arī palielināja apziņu par sarežģītiem rīkiem, kas var radīt pārliecinošas, bet nepatiesas narratives.
Kādas ir jaunās izpausmes mākslīgā intelekta radītajā maldinošajā informācijā?
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir attīstījušās, lai ražotu arvien reālākus attēlus, video un pat audio ierakstus. Pēc hurikāna Milton sociālajos medijos lietotāji izplatīja mākslīgā intelekta radītu saturu, kas attēloja katastrofālas iznīcības skatus, kas nekad nenotika, piemēram, pārspīlētus applūdes līmeņus un pārspīlētu infrastruktūras bojājumu. Programmas, kas var radīt dziļās viltojumus, arī tika iesaistītas, palielinot bažas par autentiskumu un avota verifikāciju šajā kritiskajā laikā.
Ar kādām problēmām saskaras platformas, cenšoties mazināt maldinošo informāciju?
Sociālā mediju platformas, piemēram, Twitter, Facebook un Instagram, saskaras ar grūto uzdevumu identificēt un nomākt mākslīgā intelekta radītās maldinošās informācijas izplatību. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir ļoti liels satura apjoms, kas tiek radīts krīzes laikā, padarot grūti uzraudzīt un kontrolēt maldinošus ierakstus. Turklāt algoritmi, kas nodrošina šo sociālo mediju platformu darbību, bieži vien ir izstrādāti, lai veicinātu pievilcīgu saturu, kas var neapzināti palielināt sensacionizētu un nepatiesu informāciju izplatību.
Kādas pretrunas rodas attiecībā uz cenzūru un brīvo vārdu?
Kamēr platformas cenšas cīnīties ar maldinošu informāciju, tās riskē atrasties uz robežas starp aizsardzību un cenzūru. Ir izteiktas bažas par satura moderatoru iespējamo pārsniegumu, izraisot debates par to, kas tiek uzskatīts par likumīgu informāciju pret kaitīgu maldinošu informāciju. Tas uzsver nepieciešamību pēc caurspīdīgām politikām un kopienas vadlīnijām, lai palīdzētu lietotājiem nošķirt uzticamus avotus no mākslīgā intelekta radītām izdomājumiem.
Kādi ir mākslīgā intelekta priekšrocības un trūkumi šajā kontekstā?
Mākslīgā intelekta priekšrocības katastrofu reaģēšanas scenārijā ietver ātru informācijas izplatīšanu un iespēju veidot paredzējuma modeļus bojājumu novērtēšanai un resursu sadalei. Tomēr trūkumi būtiski izceļ šo pašu rīku izmantošanu maldinošiem mērķiem. Šī dualitāte uzsver nepieciešamību pēc stingras izglītības par mediju pratību un mākslīgā intelekta iespējām sabiedrībā un krīžu reaģēšanas komandās.
Kādi soļi var veikt indivīdi, lai aizsargātu sevi no maldinošas informācijas?
Indivīdi var pastiprināt savas aizsardzības pret mākslīgā intelekta radītu maldinošu informāciju, praktizējot kritisku novērtējumu par tiešsaistes saturu. Viņiem jā:
1. Verificē avotus: Meklēt informāciju no uzticamām ziņu aģentūrām un krusto jēdzienus.
2. Saklausīt emocionālo manipulāciju: Esiet uzmanīgi pret saturu, kas izsauc spēcīgas emocijas vai steidzamību.
3. Izmantot faktu pārbaudes pakalpojumus: Vietnes un organizācijas, kas veltītas apgalvojumu verifikācijai, var sniegt skaidrību.
4. Būt skepsi pret sensacionāliem virsrakstiem: Tie bieži mērķē uz reakcijas izraisīšanu un var neatspoguļot patiesību.
Secinājumā, lai arī mākslīgā intelekta tehnoloģijas piedāvā priekšrocības krīzes pārvaldībā, mākslīgā intelekta radītās maldinošās informācijas izplatība rada būtiskus riskus, kurus ir jāsaprot un jārisina. Balansa panākšana starp inovāciju un drošību būs izšķiroša, jo pasaule arvien biežāk saskaras ar šo rīku sekām.
Lai iegūtu papildinātu informāciju par šo tēmu, jūs varat izpētīt šādus saitē:
BBC
The New York Times
TechCrunch
